Un tā, lai, dodoties ciemos, nebūtu jāiet tukšām rokām vai jālauza galva, ko uzdāvināt cilvēkam labākajos gados, nolēmu uztaisīt konfekšu koku. Šoreiz gan to taisīju viena pati, nevis 'mūsu apvienotā komanda'. Un galarezultāts sanāca šāds:
Koka augstums - aptuveni 55 cm. Konfektes - Ferrero Rocher, gana košas, apaļas, gardas un ērtas priekš konfekšu koka. Bambusa kāts. Visus ziedus - lielākus un mazākus, no organzas, ar pērlītēm un tilla šuvu ar adatu. Ziedus putoplasta bumbai piespraudu klāt ar matadatām - tām, ko matu copēm izmanto. Lielos ziedus, kuros iekšā konfekte, gan pie putoplasta līmēju vēl ar karsto līmi. Bet - māsas pieredze teica, ka putoplasts kūst, kad karstā līme ar to saskaras. Esot jānogaida 3-4 sekundes un tad abi materiāli jāsavieno. Tā arī darīju.
Pašu podu pildīju ar vasarā salasītiem akmeņiem, ko ar karsto līmi piestiprināju, lai nekustās, nebirst vai kā savādāk neuzvedās. Tiem virsū klāju sloksnēs saplēstu un samitrinātu zīmēšanas papīru, tad virsū zaļas krāsas krepapīru, ko ar karsto līmi pielīmēju pie poda malām, bet pašā augšā - zaļu sizālu.
Gards un košs, salds un spilgts konfekšu koks, kas nemīl sauli, ūdeni un to nav iespējams pavairot. Bet nogaršot gan vajag! :)
Ņamm, man patīk! :) arī tas konfekšu daudzums attiecībā uz parējiem materiāliem ļoti labs, man tā šķiet, izskatās eleganti!
AtbildētDzēstskaists, krāšņš, saulains :)
AtbildētDzēst:))) Man šķiet, ka šis konfekšu koks patiktu arī bērniem!
AtbildētDzēstMmmm...vienas no manām mīļākajām konfektēm tik skaiti iesaiņotas! Man pat gribas teikt, kad kociņš ir kā sveiciens pavasarim:)
AtbildētDzēstDikti izsmalcinātu garšu...
AtbildētDzēstPaldies! :)
AtbildētDzēstSamulsu no tik daudziem un jaukiem vārdiem. :)
Pati gan aizmirsu piebilst, ka oranžā krāsa atvaira depresiju, tādēļ ziemā apelsīni un mandarīni jāēd. Bet varbūt noder arī šāds koks. :))