Krustmeitiņai tuvojas cepuru balle, tātad krustmātei nedaudz jāpavingrina pirkstiņi un jāpalauza galva, jo - ja jau balle, tad cepurei jābūt greznai.
Arī šoreiz nedaudz ieskatījos savos krājumos, atlasīju lentītes, filcu, diedziņus, tillu un spalvas, nedaudz adatiņu pavicināju un - cepure gatava.
Mana sākotnējā doma bija par angļu dāmas cepurīti. It kā iecere izdevās, sarkano krāsu un tās dažādos toņus gan nobildēt nē. :)
Visu šuvu ar rokām, jo šujmašīna nav mana labākā draudzene, pat ne paziņa. Bet šuvās raiti - viena stunda un cepure gatava. Tāda, lūk mana šodienas pieredze cepurnieka profesijā.
Baudām zelta rudeni un krāšņo lapkriti!
Īstena lēdijas cepure!
AtbildētDzēst