otrdiena, janvāris 26, 2016

Slinkās zeķes

Kādu dienu Lielā Saule man pajautāja: Mammu, tu vari būt man arī ome?
Apjuku. Cauri galvai izskrēja jau 101 doma, galu galā visas mammas profesijas - māsiņa, auklīte, apteksne utt. utjpr.. Un te - vēl arī 'Ome'???
Labi, ka ātri vien sekoja paskaidrojums - Man vajag adītās zeķes! Visas cauras!

Jā gan, nesen vēl dažai manas mammas adītai zeķei pieadīju jaunu purngalu, kādu liku izmest. Un pēc šāda lūguma (kad beidzot manas prasmes atkal vajadzīgas ģimenes siltināšanai!) uzreiz ķēros pie adatām. 
Trīs dienas un trīs zeķu pāri gatavi!


Visas - slinkās zeķes. Kādēļ 'slinkās'? Tādēļ, ka rakstu un krāsas diktē pašas dzijas un toņi. Bez īpašas piepūles un galvas lauzīšanas.
Un tā - Latvietis Praktiskais sēž manī un diktē:
stulma daļa - 100% vilna,
papēža un pēdas daļa - zeķu dzija (75% vilna, 25% poliamīds),
to visā garumā atšķaida ar mohēras pavedienu īpašam zeķes siltumam.


Pirms zeķu nodošanas - mazs 'pašiņš' ar abām Saulēm.

Un ko uzdāvināt 70.gadu jubilejā cilvēkam, kam jau viss ir? 
Veselību!
Kā?
Vitamīnu veidā - Augļu grozs ar tikai viņam tīkamiem augļiem.


Zeķes pabeigtas un domas lidinās. Šoreiz ap 'Jūras un smilšu' deķīti. Laikam sundiņrakstu tomēr nomainīšu uz šo - tudi-sudi jeb corner-to-corner (c2c) rakstiņu.


Bet par kvadrātu izkārtojumu vēl padomāšu, tikmēr spēlējos ar saviem četriem kvadrātiem un vēroju tos.


Kamēr man prātā vasaras pludmale, laukā ziema, sniegs un prieks. Baudām kamēr varam!


Lai siltas domas janvārī!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...