otrdiena, augusts 16, 2016

Mājas, mīļās mājas

Mantojums
Šis un iepriekšējais gads mūsu ģimenei ir bijis lielu pārmaiņu gads. Esam saņēmuši mantojumā mazu daļiņu no kādreiz maniem vecvecākiem piederošā īpašuma - nepilnu hektāru zemes, klētiņu un vairākas ēku drupu kaudzes.


Rezervāts
Mūsu īpašumā bija izveidojies rezervāts - 30 gadu laikā viss patvaļīgi audzis, dzīvojis un sagruvis. Augu dienu mums četriem cilvēkiem pļaujot, zāģējot, vācot un grābjot mēs tikai otrajā dienā atradām aku un tikai trešajā dienā varējām ieraudzīt mazu ūdens laukumu dīķa vietā, toties iebraucamais ceļš pēc nopļaušanas izskatījās kā ideāls mauriņš.


Būvdarbi
Pirmo mietiņu īpašumā iespraudām jau 2015.gada rudenī, bet 200 metrus garo iebraucamo ceļu un mājas vietu brālēns ar savu komandu mums sataisīja šī gada februārī.


Kalna namiņš
20.februārī ar treileri pusotras stundas garumā smaga darba rezultātā mums tikai piegādāts un kalnā uzvilkts gatavs namiņš - vīra dāvana mūsu 20.kāzu jubilejā.

Jauna mājvieta
No maija mēneša mēs lēnām apdzīvojam mūsu lauku īpašumu. Dzīve laukos mums ir kļuvusi par aizrautību, hobiju un atkarību.



Ikdiena
Dzīvojot meža malā, katra diena ir savādāka. Esam iemācījušies aizmigt, kad bišu saimes zumm ābelēs, kad varžu kori pārsniedz pieļaujamo decibelu skaļumu, kad dzērves kliedz un stirnu buki rej, kad lapsa guļ zem loga, bet meža rukšu bars iztraucas cauri pagalmam.


Sadzīvojam ar stārķa kungu, kurš sargā mūsu ceļa galu vai seko mums pa pēdām sētā, padzenam malā zalkša kungu, pasaudzējam ķirzakas un zaļās vardītes, vērojam tauriņu salidojumu pagalmā un sikspārņu dzīvi klētiņas bēniņos.
Tā ir laime, prieks un brīvība!


Vērtības
Senā vietā vienmēr senlietu ir daudz - lādes, pakavi, ilksis, ozolkoka krēsli, seni skapji un citi darba instrumenti. Daži no tiem ir bēdīgā stāvoklī, tomēr daži ir mūsdienās reti sastopami un man pat nezināmi. Novērtēju visu, ko atradām, bet ko citi iepriekš nebija saudzējuši. Šo lietu dēļ baudu savu īpašumu un jūtu tā senatni.


Viena diena pilsētā
Tā ir garlaicība un dīkdienība - ne ūdens jānes, ne malka; ne krāsns jākurina, ne ūdens jāsilda, ne izlietotie ūdeņi jāiznes, ne uz mazmājiņu jāiet. Pilsētā ir tik daudz brīva laika, ka, godīgi sakot, īsti neradu sev vietu vairs. Bet - reizi pa reizei uz vienu dienu darīšanās nākas vien aizbraukt.

Rokdarbošanās
Iedvesma ir, pasūtījumi ir, materiāli ir, bet laiks laukos tam atliek maz. Tādēļ lielākas cerības lieku uz ziemu. :) Tad arī, ceru, mana bloga ieraksti būs biežāk.


Ieguvumi
Sajūtas - noteikti, brīvība - daudz, laime - neizmērojama, jauni iespaidi un pieredze - ikbrīdi, kaimiņu, draugu un paziņu atbalsts - ikdienu.



Zaudējumi
Tos atsver visi ieguvumi. Un tomēr arī tie ir. Naudas ieguldījumus savai sirdslietai vēl neskaitām, tomēr slapjā un vēsā vasara dārza ražu samazināja. Arī tehnika plīst, bet paldies tehnikas iegādes veikalam, ka to samainīja, un vecākiem par tehnikas aizlienēšanu. Laiks ir nepielūdzams - skrien ātri, bet darbi lēnām. Darba ikdiena un atvaļinājuma grafiki nesaskan ar laika apstākļos veicamajiem darbiem. Arī rokdabošanās laukā vēlos vasaras vakaros bija ilūzija, jo vēsā vasara un odu uzlidojums šo vēlmi aizdzina.


Un tomēr gandarījums par paveikto ir. Vieta, kur pavadīt turpmāko dzīvi, arī ir. Esam saimnieki savā zemē. Un, lai arī darba mums vēl ir daudz, tas viss ir priekš sevis, sirdij un dvēselei. Un ja tās ir līksmas un piepildītas, tad viss noritēs raiti.

Tāds ir Mūsmāju stāsta sākums! Sapņa piepildījums, ko gaidījām divdesmit gadus! Sapnis, kas piepildījies, iedvesmo un piepilda mūs!

Vēlot siltu un sausu turpmāko vasaru,
sixspārne

1 komentārs:

  1. Un atkal kāds gabaliņš no Latvijas tiek sakārtots! Lai svētība ienāk Jūsmājās!

    AtbildētDzēst

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...