Pirms kāda laika i-netā redzēju šo burvīgo adījumu, kas oriģinālā saukts par džempīti (jo pāri galvai velkams), bet man to labpatīkas saukt par īsjaciņu, jo man tā ļoti atgādina bolero jaku. Arī man tādu sagribējās un - lūk, rezultāts.
Adījums no trim detaļām - mugurpuse un priekšpuse vienā gabalā un abas rokas. Mugurpuses valnīti adīju atsevišķi un to piešuvu, jo ļoti biedēja valdziņu skaits mugurdaļas valnītim - 53. Bet - tas ir tas, kas to jaciņu stingrāku pietur ķermenim.
Īsjaka adīta no 200 g Angora RAM un viena pavediena Ogres vilnas dzijas (~ 150 g). Adatas nr.3.5.
Īsjakas aprakstu atradu šeit, un - konkrētais modelis.
Arī mince deva savu svētībiņu jaciņai, lai arī viņa ir izvēlīga un ne visus manus adījumus atzīst par labiem.
Ja pārvietojos es ar adīkli, arī mince netālu vien murrāja. Varbūt arī mincei jaciņu jāuzada?
Un, spītējot odiem, uz īsjaciņas fotogrāfēšanos arī mince starp pieneņpūkām baudīja silto maija vakaru.
Ļoti skaista jaciņa, ja es būtu tik slaida kā Tu, uzreiz mestos adīt... Tev ir ļoti labs augums un Tu tādā jaciņā neizskaties pēc grūtnieces, bet es pilnīgi noteikti izskatītos. :)
AtbildētDzēstEs pievienojos Diānas vārdiem, ka jaciņa tev ļoti piestāv. :)
AtbildētDzēstUn paldies, ka padalījies ar adresi, kurā tu modeli esi atradusi! Turpat blakus ir apraksts citai baltai tamborētai jaciņai, kuru tikko pabeidzu, bet tamborēju pēc nepilna apraksta krieviska tulkojuma un neskaidras fotogrāfijas. Izdevās, bet būtu vieglāk ar šo materiālu...
Paldies par jaukiem vārdiem!
AtbildētDzēstBaiba, prieks, ka adrese Tev noderēja. Pati arī to pavisam nejauši atradu, kad šai jaciņai rakstu sāku adīt paraudziņā.