Šoreiz gan esmu arī aplauzusies ar teicienu: 'Nekad nesaki nekad!' Jo tieši es vienmēr apgalvoju, ka es neesmu pērļotājs. Bet ko darīt, ja iedvesma paķer un pareizie cilvēki apkārt tā vien sarodās, ka šo nodarbi lēnām apgūstu arī es.
Lūk, manas pirmās rotas - appērļotie kabašoni, kas netiek slīcināti, bet nu ar lepnumu kaklā likti.
Tagad arī mana mince būs priecīga, ka saimniece noņems viņai tik ļoti netīkamo, bet man simbolisko ikdienas zelta rotu ar Dievmāti.
Lūk, mācības, ko apguvu:
1) kabašoni nekad nevar būt par daudz mājās;
2) ļoti maz vietas aizņem pērļošanas materiāli salīdzinājumā ar dziju kastēm;
3) pērļošanas procesā var tikt aizņemta arī puse istabas materiālu izklāšanai;
4) pērlīšu izmēri - jo mazāks izmērs, jo lielākas pērles;
5) kabašonu appērļošanai der pērlītes ar numuriem no 9 un uz augšu;
6) jo sīkākas pērlītes, jo skaistāks rezultāts;
7) pērlīšu šķirošanai var ērti piesaistīt bērnus - ilgs un kluss pasākums, kamēr pati varu baudīt kafiju.
Bet pērļoties vēl tikai apgūstu. Mācos un idejas smeļos šeit, šeit, šeit, šeit, šeit, šeit, šeit un šeit.
Manuprāt, ļoti skaisti darbiņi! Un ir forši apgūt kaut ko jaunu! :)
AtbildētDzēstburvīgi darbiņi :)
AtbildētDzēst:))) Pa skaisto! Garos ziemas vakaros nojaušu, ka taps vēl daudz skaistu darbiņu šajā tehnikā:)))
AtbildētDzēstVispaŗ neesmu šo rotu -appērļoto kabašonu cienītāja!Bet Tavējie ir burvīgi -man patīk!Un tie tonīši,tik,nu tik karamelīgi!
AtbildētDzēstJauki!
Paldies, mīļās domubiedres un kolēģes! Labie vārdi iedvesmo! :) Lai mums visām vienmēr iedvesma jaunas idejas realizēt!
AtbildētDzēst