Jau sen zināju, ka gribu tautisku jostu. Aust māku, rakstus var piemeklēt, diegi mājās netrūkst, bet tālāk par gribēšanu līdz šim nebiju tikusi. Līdz ... atnāca pēkšņa iedvesma vai varbūt apskaidrība, kā to panākt vienkāršākā veidā - uztamborējot!
Šo ideju iepriekš nebiju redzējusi. Tā vienkārši radā kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Daudz neprātojot, ķēros uzreiz pie adatas un diegiem, jo - dzelzs jākaļ, kamēr tā karsta.
Abas jostas tamborētas tapestry tamborēšanas tehnikā jeb mozaīktamborēšanā. Šī tamborēšana gan neļauj iztamborēt saražģītus rakstus - tie pazudīs raibumā, bet vienkāršas rakstu zīmes gan viegli un ērti var iztamborēt.
Jostas tamborēju ar Nr.3 tamboradatu un no Alize Diva diedziņa.
Man pašai tās ļoti iet pie sirds. Un - zīmēs ir spēks, to tik ļoti var izjust, tās iestrādājot kādā darbā. Zinu, ka ar to atkārtojos, bet - cilvēki, kurus esmu pierunājusi izmēģināt zīmju spēku, nav ne reizi tajās vīlušies. Atliek vien sajust un atrast savējo!
Mana zīme ir Saulīte. To arī baudu. Reizēm neapzinoties, berzēju saulītes kaklarotu, ko ikdienā nēsāju.
Lai arī jums izdodas savu zīmi atrast, nēsāt un sajust!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Piezīme. Tikai šī emuāra dalībnieks var publicēt komentārus.