Kopš mazuļa sedziņas pabeigšanas mans rokas un prāts ir nemierīgi. Protams, man ir vairāki iesākti darbi, kur rokas nodarbināt un to arī daru, bet domas klīst apkārt un sirds nav iedvesmas pilna. Iemesls pavisam vienkāršs - Mazā Saule pasūtīja sev adītas zeķes ar kaķiem. Nekas sarežģīts? Protams, bet viņas piemeklētos rakstus pagaidām nevaru salikt skaistā izkārtojumā.
Tādēļ paralēli filmai 'Saplēstā krūze' vēlreiz pārlasu oriģinālo Alfrēda Dziļuma grāmatu ar to pašu nosaukumu. Brīžiem liekas, ka tām tikai nosaukums ir kopīgs, bet interesanti tāpat.
Bildes fonā - mans topošais saimes galda motīvu galdauts.
Un kamēr visi priecājās par pavasari un tā tuvošanos, mūsu ģimene gaida kārtīgu salu brīvdienu nogalēs. Jo pilsētā gaidīt pavasari ir savādāk, laukos - savādāk. Dažiem darbiem sals ir pat vajadzīgs. Bet lai nu kā, laiks ir jābauda tāds, kāds tas ir. Tādēļ meklēju pirmos pavasara vēstnešus un aizsalušās peļķes - Dabas Mātes māksla priecē acis. Meklēju, fotogrāfēju un pa laikam iesaucos: 'Neiekāp šajā peļķē!'
Izbaudiet, vērojiet un priecājaties!
arī šāds starpprocesu brīdis jāizdzīvo. Tāpat kā visi dabas gadalaiki :)
AtbildētDzēst(paldies par norādi uz motīvu satamborēšanu :) )